Sveta Krusta draudze Sveta Krusta baznīca

Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskā draudze

Melbourne Latvian Evangelical Lutheran Congregation

 

"Pazīstot Dievu, mēs sekojam Jēzum, lai mīlētu un kalpotu citiem."


LVAUS

Dievkalpojums un referāts par ceļojumu pa Franciju

2012-03-11

Svētdien, 11. martā Melburnas Sv. Krusta draudze pulcējās uz kārtējo svētdienas dievkalpojumu. Lai arī rudens jau ir klāt, par ko liecina vēsās naktis, tad dienā saules stari vēl silti. Baznīca svētdienas rītā bija saules pielieta, un krietns pulks atnākušo noklausījās mācītāja Daiņa Markovska sprediķi, kurā viņš runāja par 10 baušļiem un sekošanu tiem: „Ja cilvēks mēģinātu, censtos tos ievērot, daudz kas mainītos pasaulē, arī baznīcā, arī mūsu dzīvē. Tikai 10 principi, šī struktūra cilvēkam ir vajadzīga; baušļi sākas ar domāšanu, pēc tam ir runāšana un pēc tam ir rīcība. [...] Šie Dieva likumi mūs izglābj; ne tikai cilvēkus pirms tūkstoš gadiem, bet arī šodien un visu laiku.“ Mācītājs Dainis Markovskis tos salīdzināja ar ceļa satiksmes noteikumiem, kur ir ļoti noteiktas zīmes, un ja mēs šis zīmes neievērojam, tad ciešam mēs un arī citi cilvēki. „Paldies Dievam, ka Dievs mūsos ielicis arī šo smalko dvēseles instrumentu, ka mēs tomēr apzināmies, ka ja pārkāpjam kaut vai vienu bausli, tad kaut kas mūsu dvēselē nav pareizi,“ teica mācītājs.

Visu dievkalpojuma laiku ērģelnieks Braiens Kopls (Brian Copple) izjusti spēlēja, pavadot gan dziesmas, gan smalkjūtīgi piedaloties dievkalpojuma norisē.

Austrālijas latviešu ceļojums Francijā – Lettone australien en tournée en France

Pēc dievkalpojuma Svētā Krusta baznīcas zālē pulcējās apmēram 70 cilvēku, apsēžoties pie skaisti klātiem un dekorētiem galdiem. Katram bija sava galda karte, un vietu atrast nebija grūti. Mācītājs Dainis Markovskis visus apsveica, un teica īsu lūgšanu.

Sarīkojuma vadīšanu pārņēma, visus sveicot ar Bonžur* – Kalvis Jaunalksnis. Viņš un sieva Karīna bija paspējuši pārģērbties, abiem galvās melnas beretītes, Karīna – svītrainajā džemperītī, Kalvis – t-kreklā, uz kura uzraksts franču valodā. Kalvis aicināja visus sākt degustēt franču vīnus, kas bija uz galdiem, kā arī sākt mieloties ar franču stila uzkodām – pastēti, sieriem un citām delikatesēm. Uz lielā ekrāna zāles malā parādījās Francijas karte, un Kalvja stāstījums Austrālijas latvieša ceļojums pa Franciju varēja sākties. Kalvis gan uzreiz lūdza klātesošos franču valodas zinātājus labot viņa izrunu, ja gadījuma kādu vārdu izrunājot nepareizi.

2011. gada augustā/septembrī Kalvis un Karīna ar meitām Kati un Līsu apciemoja Latviju, bet pēc tam devās uz Franciju. Parīzē viņi brauca pa Sēnas upi ar kuģīti, apstājoties vairākās vietās, apskatot apkārtni katrā piestātnes vietā un tad atkal ar nākamo kuģīti turpinot ceļojumu. Parīzē viņi dzīvojuši mazā, mazītiņā dzīvoklīti, bet apmešanās vieta bija Senžermeina (Saint-Germain), Latīņu kvartālā – Sēnas kreisajā krastā. Tas bijis tik centrālā vietā, ka ar kājām varēja aizstaigāt uz daudzām vietām pilsētā. Apciemoja arī Eiropas Disnejlendu (Euro Disneyland) Parīzes austrumos.

Parīze nav visa Francija, un ceļotāji devās tālāk apskatīt to. Ar vilcienu 3 stundās un 10 minūtēs no Parīzes tika uz Bordo (Bordeaux) ar ātro TGV vilcienu, bet tad noīrēja mašīnu Bordo stacijā un brauca tālāk uz Sarlatlakanedasu (Sarlat-la-Canédas). (Tieši šīs pilsētiņas vārds rotā Kalvja T-kreklu.) Kalvis saka, ka četras ar pus stundas pagāja ceļā, braucot caur skaistām lauku pļavām, vīnogulāju laukiem, caur mazām pilsētiņām un miestiņiem. Kaut arī laiks esot bijis apmācies un brīžiem lijis, brauciens esot bijis ļoti skaists.

Kalvis, rādot gan karti, gan ceļus, gan fotogrāfijas, iepazīstina mūs ar Sarlatu (apmēram 9500 iedzīvotāju), kura atrodas Dordoņes (Dordogne) departamentā (apmēram 400 000 iedzīvotāju), Akvitānijas (Aquitainē) – rajonā Melnajā Perigordā (Périgord Noir) (apmēram 29 500 iedzīvotāju). Šī ir ļoti veca viduslaiku pilsēta, kas izveidojusies ap lielu benediktīniešu abatiju. Tā ir viena no vistipiskākajām četrpadsmitā gadsimtā Francijas pilsētiņām un tagad ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šai reģionā nodarbojas ar lauksaimniecību, audzē kukurūzas, sienu, valriekstus, sēnes, trifeles; ražo sieru, valriekstu eļļa un vīnu. Mūsu ceļotāji apciemojuši Kastelno pili (Château de Castelnaud), kurā atrodas viduslaiku kara muzejs. Kalvis rāda interesantu eksponātu fotogrāfijas un pastāsta par tiem. Piemēram, par katapultu (franciski – trébuchet) un par milzu stopu.

Skatam fotogrāfijas un turpinām ceļojumu kopā ar Kalvi un viņa ģimeni, aplūkojot Beinaku (Beynac) – ļoti senu vieta pie Dordoņas upes; kalna galā Beinaka pils, kas kā feodāļa cietoksnis sākts celt jau 1115. gadā, kad Beinaka valdnieks bija Mainards.

Visbeidzot skatām fotogrāfijās pasaules īstu kultūras, vēstures un mākslas retumu – Fontdegaumes alas Lesezijā (Les Eyzies – Grotte Font de Gaume). Šajās alās uz sienām freskas, kurās attēloti dzīvnieki (zirgus, bizoni, utt.). Francijas valdība ļoti rūpējas par šīs unikālās lietas – gleznojumiem uz alas sienām – saglabāšanu; dienā tās var apskatīt ne vairāk kā 80 cilvēku, nedrīkst arī uzņemt fotogrāfijas. Lai varētu apmeklēt šīs alas, bija jāpiesakās sešus mēnešus iepriekš. Kalvis vēl pastāsta, ka Grandroka kaļķakmens alas (Grotte Grand Roc) ir līdzīgas Kaļķakmens krastam (Limestone Coast) Dienvidaustrālijā, kur aug arī līdzīgas šķirnes vīnogas kā – Kūnavorā (Coonawarra), piemēram. Kazeles alās (Les Grottes du Roc de Cazelle) vēl ceļojām līdzi un fotogrāfijās apskatījām vēsturisko brīvdabas muzeju; neticami, ka mājas ir izbūvētas klintīs, un kalnu takas ved cieši pie klintīm.

Tā interesantā ceļojumā laiks paskrējis nemanot. Saimnieces mūs pēc referāta pacienāja ar vieglām pusdienām franču stilā (salāti bija lieliski!).

Sarīkojums turpinājās ar draudzes priekšnieka vietnieka Andra Ziedara pateicības vārdiem Draudzes dāmu kopas priekšniecei Inesei Bērziņai par viņas ilggadējo, nesavtīgu un ar lielu mīlestību veikto darbu, ko viņa veikusi šajā amatā darbojoties jau deviņus gadus. Viņa tika sveikta ar ziedu pušķi un dāvanu.

Ar labiem vēlējumiem turpmākam darbam un ar ziediem tika sveikta arī jaunā Dāmu kopas priekšniece Irēne Ziedare. Klātesošie viņas sveica ar ilgiem aplausiem. Inese Bērziņa īsā uzrunā pateicās par sveikšanu, kā arī pakavējās atmiņās. Viņa 10 gadus brīvprātīgi palīdzējusi darbos Tērvetes nometnē, 10 gadus – Sprīdīšos un nu deviņus gadus kā Melburnas Sv. Krusta Draudzes dāmu kopas priekšniece. Tiešam ir ilgi gadi, pašaizliedzīgi un ar prieku strādājot, aizvadīti. I. Bērziņa pateicās visiem, kas atbalstījuši viņu visus šos gadus.

„Nekas jau nerodas no nekā,“ teica Andris Ziedars, ar ziedu veltēm pateicoties šīs dienas sarīkojuma rīkotājām un pusdienu gādātājām Dzintrai Samulei un Irēnei Ziedarei.

Mācītājs Dainis Markovskis izteica pateicību visiem – abām dāmām un visai darbinieku komandai – čaklajiem rūķīšiem, kas par visu bija gādājuši.

Un izrādās, ka tieši šodien savu zīmīgo jubileju svin Astra, un mācītājs draudzes vārdā viņu sveica, pasniedzot piemiņas velti – Zentas Mauriņas atziņu grāmatiņu, vēlot veselību un svētību. Jubilāri aicināja priekšā, un Irēne Ziedare pasniedza viņai kliņģeri ar degošām jubilejas svecītēm. Jubilāre apsēdās, bet visi klātesošie piecēlās kājās, lai nodziedātu Daudz baltu dieniņu. Astra pateicās par uzmanību, apsveikumu, pieminot, ka viņa ir šajā draudzē jau no 1951. gada, kad viņu ieskaitīja draudzē tās dibinātājs prāvests Grosbahs. Viņa arī teica, ka lepojās, ka viņas dēls – viens no pirmajiem prāvesta Grosbaha kristambērniem, tagad kalpo baznīcā.

Seko kafija un franču kūciņas (gan no franču veikala, ne Francijas).

Un nu ir arī brīdis, kad visi tiek cienāti ar Astras jubilejas kliņģeri.

Protams, iegādājāmies arī loterijas biļetes, laimestu saiņi glīti sarindoti uz galda pie sienas, bet pati laimestu izloze gan būs tikai uz Lieldienām.

Vēl jāpastāsta, ka salvetes uz galdiem bija balti-zilas-sarkanas, katru galdu rotāja zaļš ābols, kurā iesprausts mazs Francijas karodziņš un saulainās saules puķes vāzēs uz galdiem, un, ak, jā, fonā klusi skanēja franču mūzika.

Paldies visiem rīkotājiem, organizētajiem, darītājiem, paldies Kalvim un baznīcas draudzes dāmu kopai un viņu čaklajiem palīgiem! Paldies par lielisko pēcpusdienu.

I.N.
Laikrakstam „Latvietis“

* franciski „Bon jour“ – „Labdien!“

Laikraksts Latvietis Nr. 192, 2012. g. 14. martā

Otrdiena,
2019. g. 10. decembris

Kungs teica Mozum: "Visa tauta, pie kuras tu piederi, redzēs Kunga darbus." (2Moz 34:10)

Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludindams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos. (Mt 4:23)


10. novembrī – plkst. 11.00
11. nov. LĀČPLĒŠA dienas dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā.
Kalpos māc. Kolvins Makfersons.
KARAVĪRU PIEMIŅAS akts sekos baznīcas zālē

10. novembrī – plkst. 14.00
dievkalpojums Latviešu ciemā.
Kalpos māc. Kolvins Makfersons.

18. novembrī – plkst. 19.00
Latvijas Valsts proklamēšanas dienas dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kalpos māc. Aldis Elberts.

Pēc Valsts svētku dievkalpojuma visi aicināti pakavēties baznīcas zālē pie glāzes šampānieša un uzdzert tostu – saules mūžu Latvijai!

24. novembrī – plkst. 10.00
KAPUSVĒTKI 3 kapsētās Foknera kapos. Kalpos māc. Aldis Elberts.
  plkst. 10.00 Grosbacha kapos
  plkst. 11.30 Buģa kapos
  plkst. 12.00 Kociņa kapos.